Viedoklis
Kāpēc Baltijas valstīm jāseko Maltai, nevis Vācijai MiCA implementācijā
Vācijas konservatīvais un lēnais BaFin modelis bremzē inovācijas. Baltijai ir jāpārņem Maltas elastīgā, uz uzņēmējdarbību vērstā pieeja, lai saglabātu savu vienīgo konkurences priekšrocību.

Mācības no MiCA ieviešanas: Vācijas konservatīvā nostāja pret kriptoaktīviem nogalina jaunuzņēmumus un inovāciju. Baltijas valstīm (Latvijai, Lietuvai un Igaunijai) ir jāseko Maltas MFSA proaktīvajam un atbalstošajam regulējuma modelim, lai kļūtu par Eiropas jaunā laikmeta finanšu tehnoloģiju centru.
Kriptoaktīvu tirgu regulējums (MiCA) ir stājies spēkā pilnā apmērā. Tas nozīmē, ka katrai Eiropas Savienības dalībvalstij ir jāizvēlas sava stratēģija un pieeja licencēšanas procesam, tirgus uzraudzībai un ekosistēmas attīstībai. Šajā jaunajā tiesiskajā vidē skaidri iezīmējas divas radikāli atšķirīgas pieejas: Vācijas konservatīvais, smagnējais modelis un Maltas proaktīvais, elastīgais un uz inovācijām vērstais ceļš.
Baltijas valstīm — Latvijai, Lietuvai un Igaunijai — šī izvēle ir eksistenciāla. Mūsu reģiona vienīgā un galvenā priekšrocība vienmēr ir bijusi elastība, ātrums un spēja radīt labvēlīgu augsni tehnoloģiju uzņēmumiem. Ja mēs izvēlēsimies sekot Vācijas konservatīvajam ceļam, mēs riskējam pilnībā nogalināt vietējo Web3 ekosistēmu.
Vācijas modelis: Inovāciju iznīcināšana caur birokrātiju
Vācija un tās finanšu regulators BaFin vēsturiski ir bijis pazīstams ar savu stingro un nepiekāpīgo attieksmi pret jebkāda veida finanšu inovācijām, kas atrodas ārpus tradicionālā banku sektora kontroles. Kaut arī Vācija bija viena no pirmajām, kas ieviesa nacionālo kripto glabāšanas licenci (Kryptoverwahrung), šis process izrādījās tik dārgs, lēns un administratīvi smagnējs, ka to spēja atļauties tikai daži tradicionālie finanšu milži.
BaFin pieeja balstās uz pieņēmumu, ka kriptoaktīvi pēc noklusējuma rada augstu risku un ir maksimāli jāierobežo. Licencēšanas procesi Vācijā ilgst gadiem, prasības pašu kapitālam un atbilstības funkcijām bieži vien pārsniedz pat tradicionālo banku standartus, un komunikācija ar regulatoru ir vienpusēja — formāla, lēna un nepiekāpīga.
Rezultātā mazie un vidējie jaunuzņēmumi Vācijā vienkārši nespēj izdzīvot. Viņi vai nu tiek slēgti, vai pārceļas uz citām jurisdikcijām. Šāds modelis aizsargā tradicionālās bankas, taču pilnībā nogalina jebkādu vietējo jaunuzņēmumu konkurenci un inovāciju.
Maltas modelis: Proaktīvs un atbalstošs partneris
Pilnīgi pretēju stratēģiju jau kopš 2018. gada ir demonstrējusi Malta un tās regulators MFSA (Malta Financial Services Authority). Malta bija pirmā ES valsts, kas izveidoja visaptuvēju nacionālo tiesisko rāmi virtuālajiem finanšu aktīviem (VFA Act), kas lielā mērā kalpoja par pamatu pašam MiCA regulējumam.
Maltas panākumu atslēga nav vis regulējuma neesamība vai tiesiskā anarhija — gluži pretēji, Maltas standarti vienmēr ir bijuši ļoti augsti. Atšķirība slēpjas regulatora attieksmē un procesos. MFSA uzskata jaunuzņēmumus par partneriem, nevis potenciāliem likumpārkāpējiem. Komunikācija ar regulatoru ir dinamiska un atvērta:
- Uzņēmumiem ir pieejami skaidri ceļveži un konsultācijas pirms pieteikuma iesniegšanas.
- MFSA regulāri rīko apaļā galda diskusijas ar industrijas pārstāvjiem, lai saprastu tirgus tendences un tehnoloģiskos izaicinājumus.
- Licencēšanas procesi ir caurskatāmi, strukturēti un paredzami, bez mākslīgas novilcināšanas.
Šāda elastīga un uz izaugsmi vērsta vide ir padarījusi Maltu par vienu no spēcīgākajiem kripto un Web3 centriem Eiropā.
Ko tas nozīmē Baltijai?
Baltijas valstīm nav ne Vācijas mēroga iekšējā tirgus, ne arī to milzīgo kapitāla resursu. Mēs nevaram atļauties būvēt sarežģītus, lēnus un birokrātiskus šķēršļus uzņēmumiem. Mūsu spēks ir mūsu spējā reaģēt ātri.
Lietuva jau ir pierādījusi sevi kā Eiropas vadošo maksājumu iestāžu (EMI) centru, piedāvājot efektīvu un modernu licenci caur Lietuvas regulējumu. Tagad, MiCA laikmetā, gan Latvijai ar Latvijas Bankas atbalstu, gan Igaunijai ar tās Finantsinspektsioon ir iespēja piesaistīt inovatīvus Web3 uzņēmumus, kas meklē mājvietu Eiropas vienotajā tirgū.
Mums ir jāatsakās no vēlmes mehāniski pārkopēt Vācijas smagnējās atbilstības procedūras. Tā vietā mums ir jāveido efektīvi digitālie rīki pieteikumu izskatīšanai, jānodrošina atvērts dialogs starp regulatoru un uzņēmumiem un jāveicina vietējo banku un fintech sektora sadarbība.
Ja Baltijas regulatori izvēlėsies Vācijas ceļu, visi inovatīvie jaunuzņēmumi un MiCA licencētie pakalpojumu sniedzēji vienkārši aizplūdīs uz Maltu, Kipru vai citām inovatīvām valstīm. Baltija paliks kā digitālo tehnoloģiju perifērija bez reālas ietekmes Web3 ekonomikā. Ir pienācis laiks sekot Maltai un parādīt, ka mazas valstis spēj vadīt globālas pārmaiņas.